| |
[Dec. 31st, 2025|05:52 am] |
|
vienu dienu skatos uz saules apspīdētu ēkas fasādi un zinu kaut ko citu. man neviens nepatīk. man neviens nepatīk. man patīk, kā tas skan. bet saule, kas apspīd šo māju. bet mandarīnmiziņu kapsēta. bet sapnis, kāds var nosapņoties tikai gada priekšpēdējā dienā, man šķiet. tik daudz darāmā. viņš, kurš žvadzina pie savas bikšu jostas piekārtās manas brīvības atslēgas, jau nu tiešām nenoskaitīs man dzejoli, es iedomājos. bet tad viņš noskaita visskaistāko dzejoli. |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|08:41 am] |
it’s like booking a flight on a doomed plane
man ir žēl šķirties no 2025, bet nu labi, lai nu tā būtu, ja jau tam tā ir jābūt, ka jānomet vecā āda
parasti ar mammu vienmēr vecgada vakarā noskaidrojām, kādā krāsā jāsaģērbjas, lai pienāktu laimīgs jaunais gads
uguns zirgs, man nav nekā sarkana, bet tas nekas, es vēl nepazīstu savu auļošanu |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|10:02 am] |
pēkšņi |
|
|
| |
[Dec. 31st, 2025|06:35 pm] |
biju ciemos pie tēta
kur viss ir tik pārdomāts un kur man vienmēr sakrīt uz nerviem, kā A. pret tēti izturas
līdzīgi man riebjas, kā daža laba radio personība uzrunā visus, kas piezvanījuši uz tiešo ēteru, uz Tu
man riebjas tāda tutošanās
kas tev tas cilvēks ir? tu ar viņu kopā esi cikturtos pudus sāls izēdusi?
to laikam neciešu vairāk par visu
bet, jā
bijām staigāties uz mežu, bija tāda saulaina diena, beigās man apnika iet, bet es ievēroju, ka tēta gaita līdzinās omiņas soļu likšanas manierei
viņš tieši tāpat iet salicis rokas aiz muguras, mazliet gāzelēdamies
un promejot tētis iesāka dziedāt kaut ko un es sāku dziedāt līdzi, jo tā bija tik zināma melodija, bet es nezinu, kas tas tāds bija
man jāpiezvana tētim un jāpajautā
tramvajā kādam zvana melodija bija no ilgais ceļš kāpās
es vēl tagad nevaru sasilt
"A huge amount of freedom comes when you take nothing personally." - Kate Moss |
|
|