| |
[Jan. 1st, 2026|12:50 am] |
"On Twilight" by Mary Ruefle
I read the poem of a student and in the poem God wandered through a room picking up random objects - a pear, a vase, a shoe - and in bewilderment said, "I made this?". Apparently God had forgotten
making anything at all. I awarded this poem a prize, because I was a judge of such matters. I was not really awarding the student, I was awarding God; I knew someday the student would pick up his old
poem and say in bewilderment, "I made this?", and at that moment his whole world would be lost in the twilight, and when you are finally lost in the twilight, you cannot judge anything. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2026|09:06 am] |
vakar snigšana skaistāka par jebkuru no redzētajiem salūta sprakšķiem
ilgi staigāju, atgriežoties kāds kāpņutelpas nīkstošo palmu bija aptinis ar krāsainām gaismiņām, tā padarot skatu vēl skumjāku
šorīt ledusskapja magnētiņkalendāru nomaiņa un sajūta, ka varu beidzot apsēsties
janvāris būs ilgs un grūts, jo darbi
ja manā dzīvē kaut kur ir kārtība, tad darbos
vakar tētis pie jaunumu plaukta šķirsta Ingas Ābeles "Mīlamā", un man gandrīz jāatzīstas, ka es būtu darījusi tāpat
A. stāstīja, ka sapnī bija redzējusi, ka tētis nopircis zirgu, samaksājis par viņu 5 tūkstošus, lai tiktu pāri grāvim
man vakar tik ļoti patika palīdzēt sagriezt sastāvdaļas R. uz ballīti līdzņemamajai picai
es visu laiku jautāju, ko vēl varu palīdzēt sakapāt, man joprojām ir sajūta, ka es gribu kaut ko sagriezt sīkos gabaliņos
varbūt tā arī darīšu |
|
|