| |
[Sep. 18th, 2025|04:31 am] |
Te, kur strādāju, darbu parasti visvairāk pirmdienās, pēc tam darāmā kļūst arvien mazāk, bet piektdienas bieži ir pavisam klusas. Šonedēļ viss kaut kā otrādi šķiet. Uz darba balli rīt neiešu, man nav, ko vilkt, turklāt skapī ideālā kārtība un negribas šī iemesla dēļ tur vandīties, lai gan gribētos pēkšņi pārdomāt pēkšņas pārdomāšanas pēc. Sarežģīti. Vēl vakar meklēju kaut ko šādam meikapam (acīm, jo lūpām tā kontūrlīnija jau vairs nav tas, kas man patīk):
Tikai nesmejieties, ja? Es gan baidos, ka neko no tā visa nesaprotu. Meitene savilka man uz rokas dažāda pelēkuma svītriņas, es tā arī neko neizvēlējos, jo nobijos, ka izskatīšos vienkārši kā ar uzdauzītu aci, bet nopirku nagulaku, saucas “a bit of a devil”. Nav sarkana, drīzāk atgādina kaut kādas sašķaidītas vaboles. Patika nākt mājās ar tām svītriņām uz plaukstas virspuses. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|04:50 pm] |
https://www.youtube.com/watch?v=MCPHV9GqVNk
kamēr parastais vīrietis Norvēģijā, paklausos Grīgu
izdomāju sev ciešanas
aizeju uz Lido
apēdu saldo
jo es tā vienkārši varu
man viss augstākminētais piestāv un labi padodas |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|09:42 pm] |
|
Zini? Es biju aizgājusi uz Lido apēst saldo. Un ēdot šo saldo es domāju par Tevi. Iedomājos, ka Tu varbūt tur satiec kādu sievieti, kuru Tu labi pazīsti. Domāju, ko Tu viņai dari. Visu to, ko man nē. Es nezinu, vai es tai domai noticu un sekoju, bet tur nu tā ir. Starp sadrupināto cepumu kārtu un pārpasaulīgi labu melleņu mērci, pašā apakšā. Tas ir tik skaisti, kā Tu man nepieskaries. Nolaizu karotīti. Grīgs. Gribas smēķēt. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2025|11:09 pm] |
|
Varbūt ir Ziemassvētku laiks, tas ļaunais brīdis pirms svētkiem, kad es nezinu, kur sevi likt. Vienu dienu stāvu origo pasta nodaļā, gaidu, kad ekrānā parādīsies mans kārtas numuriņš, kad man pēkšņi liekas, ka es Tevi pazīstu, esmu kaut kur redzējusi. Tev ir jānosūta paciņa, bet Tu izskaties pēc kāda, kurš taisnā ceļā dotos makšķerēt, jo Tev kājās ir gumijnieki. Es saprotu, ka man ir apmēram tik daudz laika, cik viena sērkociņa izdegšanai, lai es pagūtu pateikt Tev visu. Es saku pasta darbiniecei, ka man vajadzētu vienu pastmarku. Vai sūtīšanai pa Latviju? Nē, tālāk. Daudz tālāk. Un Tu pagriez galvu uz manu pusi, it kā nespējot noticēt, ka man ir balss. Tu domā, ka Tu nemaz nevarētu izvēlēties, vai Tev patīk vai nepatīk šī balss. Es nevaru izvēlēties pastmarku. Man vajadzētu ar Flow kaķīti, bet saprotu, ka tas ir stulbs jautājums. Šādas pastmarkas viņiem nav jau sen. Tu esi, Tevis ir vairāk. Te tu esi, te tevis nav. Uz ielas mani gandrīz notriec velosipēdists rūķa cepurē. |
|
|