| |
[Oct. 7th, 2026|03:43 am] |
ievēlos kaut kur ne tur. bet ja jau tur tagad esmu, tad izstāstīšu par dārgumiem, kas palika pāri. pāri palika divas grāmatas no S. bibliotēkas (viņš ļoti gudrs, zinātkārs cilvēks bija... mūždien ar degunu kādā vārdnīcā... ļoti skaista bija arī viņa latviešu valodas izjūta, piemēram, es nekad neiedomātos mandarīnus nosaukt par tevdarīniem...). tējas krūze (viņš ticēja savām čajām vairāk kā jebkam citam, saldinātām ar tām tūkstoš karotītēm cukura). divi sunīši (kuri man tik ļoti nepatika toreiz, kad uz mani skatījās no viņa grāmatplaukta puses... bet tas bija vienīgais, ko palūdzu viņa mammai neilgi pirms viņa atgriezās Krievijā). fotogrāfijas - atmiņas par mūsu klaiņojumiem - viss vārdos neietilpināmais, protams.
 |
| |