| |
[Sep. 6th, 2026|05:46 pm] |
atpakaļceļā autobusā priekšā sēdēju, mani hipnotizēja netālu no vējstikla uztupināts dejojošs kaktuss ar galvā uzmauktu sombrero. Siguļos iekāpa sieviete ar piesēņotu pilnu spainīti baraviku. tā turpinājās dzīve, mana uguns zirga auļojums cauri dienām un naktīm. pavasara spilgtumu nomainīja rudens tuvuma siltais zaļums. bija vienlaikus gan skumji, aiz muguras atstājot kādu ar vāveres saru otiņas balsi, gan arī priecīgi un nepacietīgi, domājot par visu turpmāko. |
|
|
