| |
[Sep. 2nd, 2026|02:22 pm] |
|
sapnī rādījās kailaša kalna virsotne, ko turēju pirkstos kā zemeni, tas sakusa kopā ar kaut kādu šausmīgu steigu, bija jānorij mammas zeltlietas, ko iemīcīju baltmaizes mīkstumā, lai varu to izdarīt, tad kāds teica, lai nenovēršu skatienu, un es pamodos. sāpēja kakls. pulkstenis rādīja 4:44. |
|
|