| |
[Aug. 19th, 2026|06:03 am] |
|
man bija slikts garastāvoklis, tāpēc pajautāju I., kāpēc viņš tā dara. es nenocietos un piezvanīju viņam uz darbu. viņš teica, ka viņam esot sajūta, ka būdams man blakus viņš grimst, jo man neesot pašai savu sapņu. tā tas ir, man tiešām nav sapņu, es arī neatceros, ka man kādreiz tādi būtu bijuši. atšķirībā no manis I. ir pilns ar sapņiem, viņā tie san kā bites stropā. man liekas, ka viņš mani nepadzen no savas dzīves tikai tāpēc, ka es nelišķēju. turklāt es labi saprotos ar viņa mammu, jo viņa ir precīza manis kopija. viņa vienmēr vaimanā, cik vissirslikti, un pieraksta uz lapiņas to cilvēku vārdus, kuri ir viņai piezvanījuši vārda dienā. tad es parasti saku, ka tā tiešām ir, viss ir slikti un drīz kļūs vēl daudz, daudz sliktāk, tāpēc mums vajadzētu pasteigties, lai varam apēst vēl vienu porciju debesmannā. dienas atlikusī daļa paiet domājot, kas mainītos, ja man pēkšņi rastos kāds sapnis, būtu stimuls to īstenot. vai tad I. vairs nebūtu sajūtas, ka viņš grimst, kad esam kopā. |
|
|
