| |
[Aug. 18th, 2026|09:23 am] |
6 gadi kopš mammas vairs nav paiet šodien.
es tagad ēdu garšīgu (iz)virtuli, man ir kafija un es domāju par rudens tuvumu.
šodien paiet arī 5 mēneši kopš satiku I., kurš ir savāds cilvēks, jo viņš manā dzīvē gan ir, gan nav, jo saka gan to, ka mani mīl, gan arī to, ka man vajadzētu ļaut viņam iet. viņam ir tāda smieklīga sejas izteiksme, kad viņš saka to otro. kā cilvēkam, kurš ilgi ir lasījis rīta avīzi, tad metis šai nodarbei mieru un ar balsī skaidri izlasāmu vilšanos pateicis kaut ko tādu kā "nav nekā jauna uz šīs pasaules". es vienmēr domāju, ka man vajadzētu pajautāt, kāpēc viņš tā dara, proti, kāpēc viņš saka divas tik atšķirīgas lietas, bet man tik ļoti patīk šī viņa sejas izteiksme un es tik ļoti gribu to redzēt atkal, ka baidos kaut ko sabojāt, turklāt nesen mēs noskatījāmies Kindzadza un tagad viens otru ik pa laikam uzmundrinam ar dziesmu "mама, мама, что я буду делать? mама, мама, как я буду жить?".
nesen dzirdēju skaistu teikumu, ko gribu te pierakstīt, jo tas ir labs teikums, kas man palīdz, proti, "es būvēju savu dzīvi apkārt zināšanai, ka esmu un būšu viena". |
|
|
