| |
[Jul. 13th, 2026|10:48 am] |
piektdien autobusā blakus apsēdās kāda sieviete ar Ķīnas cekulaino suni somā. tas ierausās man klēpī, burtiski pieplaka klāt. šausmīgs briesmonis pēc skata, bet mīļš jau tāpat. visu turpmāko ceļu jutu, kā dauzās sirsniņa.
piektdien un sestdien no viņa balkona klausījāmies un skatījāmies visādus zvejnieksvētku ietvaros organizētus koncertus, pasākumus. izklausās droši vien romantiskāk, nekā bija patiesībā. piektdien miegojos, bet sestdien likās, ka par skaļu tas viss - tik pierasts pie tās vietas klusuma un pārpasaulīgā miera. ance krauze ar savu "nu sala, nu sala, nu labi sala, sasala jūrīna līdz dibinami" tik ļoti neaizkustināja, kā biju gaidījusi, bet ļoti pārsteigta biju par antru stafecku - līdz šim man tāda dziedātāja neizteica ne tik, cik melns aiz naga. patika viņas versija par "man dimantu nav, bet jūra ir zila vēl lai". ļoti dzidra un droša balss viņai. aizmigu klausoties, kā nojauc stalažas.
tagad pārvērtos atpakaļ par pilsētas peli. būs laikam atkal karsta nedēļa. ielēju pudelē ūdeni un ieliku saldētavā. man te tāds mazs galda ventilators. kad būs sasalusi tā pudele, likšu pie ventilatora klāt un vēsināšanos. ceru, ka līdzēs. vasarai nav ne vainas, bet nepatīk karstums. gaidu atvaļinājumu. gribu ar tēti uz mežu gailenēs. apsolīju I. gaileņu mērci. |
|
|
