tā kunga sabats' Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Sunday, October 21st, 2018
    dienasgramata
    1:35a
    Es to nebiju izstāstījis, bet pirms nedēļas es redzēju sapnī Getsbiju, tā bija pirmā reize pēc viņa nāves, pirmā reize, kad es viņu redzēju sapnī, bija pagājušas tieši deviņas dienas, es viņu redzēju kādā man nezināmā lauku mājā, viņš no rīta nocieties izskrēja ārā un uzreiz kakāja turpat pie lieveņa, pēc tam vēlreiz un tad arī pačurāja, bet tad aizskrēja priecīgs projām, pēc tam es viņu vairs ne reizi neesmu redzējis.
    Saturday, October 20th, 2018
    dienasgramata
    8:20a
    pamodos sešos, izdzēru divas krūzes pu ehr tējas, apēdu mango, kas bija stāvējis ledusskapī kādas trīs nedēļas vismaz, uzrakstīju trīs šķirkļus vienai grāmatai, atradu sludinājumu par dzīvokli, kādā gribētu dzīvot, viena istaba 54 kvadrātmetri, tur gan ir tās dekoratīvās veco ķieģeļu sienas, bet to jau var aizsegt ar grāmatplauktiem, it kā dārgāks par to, kurā dzīvoju šobrīd, taču, iespējams ekonomiskāks uz apkuri un elektrību, nezinu gan, vai saņemšos uz vēl vienu pārvākšanos - piektais stāvs, šķiet, ka bez lifta, vajadzētu aizbraukt uz jūru
    Friday, October 19th, 2018
    dienasgramata
    2:53p
    DELFI. Piesaistot helikopteru un mednieku, mežā Alojas novadā atrod pazudušu ogotāju

    dienasgramata
    2:52p
    DELFI. Rīgā uziet nezināmas izcelsmes zivju konservus ar viltotu marķējumu
    Thursday, October 18th, 2018
    martcore
    11:49p
    vienīgā fiška, kas mani nopietni pārsteidz el. spēlē sims 4 - naktsklubu darbalaiki
    nē, lūk, trešajos tie bija ļoti konkrēti un skaidri
    ceturtajos mans varonis deviņos no rīta veic rītarosmi, skraida tur pa ielu, kad viņam zvana šaurās aprindās tā jau nepazīstama dāma* - davai ejam iekarot nakstskluba dejugrīdu

    parasti es šādus piedāvājmus sūtu naher, jo man tur jālasa grāmata par miksoloģiju karjeras izaugsmei, pēc tam jāiet uz darbu, bet mani reāli ieintriģēja, vai ir iespējams reivs deviņos no rīta
    un viņš izrādījās iespējams!
    pirmais jautājums man, protams, bija, a kāpēc mūs no šejienes pirms dažām dienām četros naktī izsvieda ārā, tik pilnus ar spēku un enerģiju. būtu pateikuši, klubs strādā ar pārtraukumu no četriem naktī līdz deviņiem rītā. mūs tāda hujņa, kā piecas stundas uz ielas nekad nebūtu atturējusi.
    paskats, protams, absurds, jo trīsdesmit pilsoņi, kuriem šajā laikā būtu jāstrādā vai jāguļ, jūk prāta no deivida guetas

    *nē, es zinu, tā bija dāma, kas reiz atnāca ciemos, paskatījās televizoru, un ar lejkannu aplēja bazilika stādus un ābeli, par ko es biju piemirsis. čoina meitene.
    martcore
    9:07p
    par fudbolu
    lūk, interesantas pārdomas par pendelēm
    (nē, nevajag blenzt uz lektori, bet klausīties, ko viņa saka)
    dienasgramata
    2:16p
    DELFI. 'Attīstībai/Par' piespiež ZZS atteikties no brīvprātības principa
    punkts
    1:11p
    Stāvēju pie pisuāra un man kaut kas iekrita zobā, tieši iekrita iekrita zobā.
    dienasgramata
    11:58a
    RIGA.LV Dažādu pilsētas apkaimju iedzīvotāji sociālajos tīklos sākuši ievietot fotogrāfijas ar maziem putniem, kuri, neskatoties uz savu mežonīgo izcelsmi, nez kāpēc atteikušies patstāvīgi lidot un viegli devušies rokās.
    martcore
    11:29a
    par nhl
    pirms nhl jaunās sezonas es sev teicu - ar čikāgu viss būs labi, tikai ir beidzot jāpārtrauc spēlēt šos visus mežonīgos overtaimus
    pagājšgad hokeju ar čikāgu varēja ieslēgt 61-jā minūtē, lai pārliecinātos, ka ar pasauli viss ir kārtībā. ar black hawks gan nē
    manuprāt, ja šie visi klači kaut kā audzina komandas raksturu un nepiekāpību, tad var jau arī nedaudz pāraudzēt - tobiš, spaidermenu uzbarot tik korpulentu, ka viņš pa saviem tīkliem vairs uzkāpt nekur nevar

    tagad ir sākusies jaunā nhl sezona, un čikāga ir nospēlējusi piecas spēles
    TĀS VISAS IR BEIGUŠĀS AR OVERTAIMIEM.
    bļaģ, viņi to speciāli dara vai kā
    viņi ir pat pamanījušies izspiest asinis no akmens, tobiš, overtaimu no komandas, ar kuru nekādi overtaimi būt nevar - no toronto-2018
    es šo maču, starp citu, redzēju, tas vairāk atgādināja nevis hokeju, bet boulingu, taču tas nemaina lietas būtību

    jā, pateicīga komanda totalizatora likmēm
    Wednesday, October 17th, 2018
    martcore
    12:37p
    incanti, kā diētu ievērotāji interpretē fišku "neēst pēc sešiem"
    a trīs naktī - tas ir pēc sešiem vai jau rīts un jaunas dienas sākums?
    Tuesday, October 16th, 2018
    nulle 9:13p
    Nav ko paņurcīt.
    martcore
    7:32p
    kamēr daži aktīvi kaut kā lietotāji aizvien cīnas ar hilarijas klintones rēgu, varbūt jums būs interesanti uzzināt, ko gan tagad sadara bils
    o, viņš dara diženas lietas, piemēram, ir uzrakstījis politisko ekšentrilleri "the president is missing" līdzautorībā ar spalvas un pūkas meistaru džeimsu patersonu

    nē, tas patiešām ir absolūti īsts fiction trilleris, un ņemot vērā vienu no līdzautoru biogrāfijām - ne tikai spriedzes pilns, bet arī vareni uzjautrinošss
    ko vien vērts ir pats sākums, kurā amerikas prezidents sniedz liecības trīspadsmit senatoriem un spīkerim ar impīčmenta ierosināšanas iespējām (te moments ir ar nelielu, klasisku viltību)
    kurā faktiski ir aprakstīta gara titāna cīņa pret trīspadsmit dingo suņiem ar žaunām (jo šakāļus un haizivis nevar apvienot vienā teikumā)
    mums ir prieks, ka daži labi alamo vēl nav aizmirsuši

    kādā trīsdesmitajā lappusē vispār jau dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka smieklīgais incidents ar pirtsmīļo moniku patiesībā bija daļa no ārkārtīgi nopietnas centrālās izlūkošanas pārvaldes operācijas, un leģendārais pleķis ir kodējošs apzīmējums nelielai salai pie suecas kanāla, kur atrodas asociālo kiberteroristu midzenis 
    par to visu mums viņš labprāt kādreiz pastāstītu, taču tas rada draudus nacionālajai drošībai, turklāt kur vēl baltā nama pagrabā brīvmūrniekiem dotais zvērests. un boiskauta godavārds. 

    taču tas tā. līdz kādai 12-jai nodaļai stāsts rit mierīgās seriāla "rietumu spārns" sliedēs ar, acīmredzot, klintona paneļšovu fragmentiem - kā tur savācās komanda, preses sekretāre, padomnieki, viceprezidente atkal ir gatava triekt tuteni puslodē.
    kamēr autoriem tas viss beidzot nepiegriežas, un tālāk jau amerikas savienoto valstu prezidents pielīmē sev mākslīgu bārdu (labi, uzaudzē) uzkrāso sev uzacis (lūk, viņa, patiesā genderpolitika!), un saprot, ka pret internacionālo terorismu vislabāk ir cīnīties ar džeisona borna metodēm, un guļot tumsā pazemes autostāvvietā uz betona grīdas aizrautīgi hujārī pa ienaidniekiem no gloka

    kādas ir darba literāri intelektuālās vērtības? nu, es teiktu, ka jebkurš literārs vai kinematogrāfijas darbs var uzreiz saņemt 6/10 gadījumā, ja tajā ir iekļauti automātiskie ieroči, spēkratu avārijas, gāzes vai degvielas episkas eksplozijas, hacking in progress, kreisajā krūškabatā aizmirstais rendžera žetons. fons ar bilu - vēl viens punkts. patersons šeit, protams, ir dzenis ar kseroksu, taču pieredzējuši cilvēki kļukvu pārdzīvo viegli. ja īsumā, tad sižets ir pilnībā holivudabls. draugi, lasiet labas grāmatas un nenožēlosiet! 
    artis
    11:39a
    Turns out the Amish make a distinction between using something and owning it. The Old Order won’t own a pickup truck, but they will ride in one. They won’t get a license, purchase an automobile, pay insurance, and become dependent on the automobile and the industrial-car complex, but they will call a taxi.

    What about post-modern innovations like credit cards? A few Amish got them, presumably for their businesses at first. But over time the bishops noticed problems of overspending, and the resultant crippling interest rates. Farmers got into debt, which impacted not only them but the community since their families had to help them recover (that’s what community and families are for). So, after a trial period, the elders ruled against credit cards.

    One Amish-man told me that the problem with phones, pagers, and PDAs (yes he knew about them) was that “you got messages rather than conversations.” That’s about as an accurate summation of our times as any.

    (..) But the bishops also noticed that the cell phone was so small it could be kept hidden, which was a concern for a people dedicated to discouraging individualism. Ten years ago when I was editing Wired I sent Howard Rheingold to investigate the Amish take on cell phones. His report published in January 1999 makes it clear that the Amish had not decided on cell phones yet. Ten years later they are still deciding, still trying it out. This is how the Amish determine whether technology works for them. Rather than employ the precautionary principle, which says, unless you can prove there is no harm, don’t use new technology, the Amish rely on the enthusiasm of Amish early adopters to try stuff out until they prove harm.

    For being off the grid, without TV, internet, or books, the Amish are perplexingly well-informed. There’s not much I could tell them that they didn’t know about, and already had an opinion on. And surprisingly, there’s not much new that at least one person in their church has not tried to use. The typical adoption pattern went like this:

    Ivan is an Amish alpha-geek. He is always the first to try a new gadget or technique. He gets in his head that the new flowbitzmodulator would be really useful. He comes up with a justification of how it fits into the Amish orientation. So he goes to his bishop with this proposal: “I like to try this out.” Bishop says to Ivan, “Okay Ivan, do whatever you want with this. But you have to be ready to give it up, if we decide it is not helping you or hurting others.” So Ivan acquires the tech and ramps it up, while his neighbors, family, and bishops watch intently. They weigh the benefits and drawbacks. What is it doing to the community? Cell phone use in the Amish began that way. According to anecdote, the first Amish alpha geeks to request permission to use cell phones were two ministers who were also contractors. The bishops were reluctant to give permission but suggested a compromise: keep the cell phones in the vans of the drivers. The van would be a mobile phone shanty. Then the community would watch the contractors. It seemed to work so others early adopters picked it up. But still at any time, even years later, the bishops can say no.

    (..) They all recognize the line keeps moving, but a line must remain. My impression is that the Amish are living about 50 years behind us. They don’t adopt everything new but what new technology they do embrace, they take up about half a century after everyone else does. By that time, the benefits and costs are clear, the technology stable, and it is cheap.

    The Amish are steadily adopting technology — at their pace. They are slow geeks. As one Amish man told Howard Rheingold, “We don’t want to stop progress, we just want to slow it down,” But their manner of slow adoption is instructive.

    1) They are selective. They know how to say “no” and are not afraid to refuse new things. They ban more than they adopt.
    2) They evaluate new things by experience instead of by theory. They let the early adopters get their jollies by pioneering new stuff under watchful eyes.
    3) They have criteria by which to select choices: technologies must enhance family and community and distance themselves from the outside world.
    4) The choices are not individual, but communal. The community shapes and enforces technological direction.

    https://kk.org/thetechnium/amish-hackers-a/
    artis
    11:19a
    "Your brain is an existence proof that 20W is sufficient for a full human-level general intelligence. Einstein is no more energy intensive than a village idiot."
    artis
    10:33a
    "Someone in the Soviet leadership realized that the general secretary was going off the rails"

    "Mr. Andropov knew what Mr. Kissinger did not: Mr. Brezhnev had developed an addiction to sleeping pills that, combined with alcohol, was undermining his ability to think straight. Mr. Andropov learned of the addiction weeks before the war in the Middle East but refused to intervene. Mr. Brezhnev’s erratic behavior during the war convinced Mr. Andropov of the dangers of inaction."

    https://www.nytimes.com/2018/10/09/opinion/stumbling-toward-armageddon.html
    punkts
    8:31a
    Dārznieki ar tosoliņiem brien pa lapām.
    Monday, October 15th, 2018
    punkts
    9:13p
    Man izlietnē sakrājies vecs biezpiens lai ūdens notecētu es zobus mazgājot laižu strūklu.
    punkts
    8:58p
    She lost her faith in me and found her faith in jesus christ that's like playing donkey island.
    punkts
    8:52p
    Jums kādreiz sapnī ir bijis rokenrols vai tikai mitoloģiskā huiņa
    punkts
    8:49p
    Man elpot maizi patīk labāk nekā apenītes.
    punkts
    8:43p
    Un tu lūdzu izdzer glāzi piena esi tik jauks un izdari man pakalpojumu.
    punkts
    8:40p
    Man tā saucamais jobanais sekss nav bijis kādus divus gadus lai viņš deg zilās liesmās.
    dienasgramata
    4:52p
    DELFI. Modīgi un nedārgi ģērbties nav iespējams.
    artis
    10:56a
    “The Russians are adept at identifying Ukrainian positions by their electrometric signatures,” Army Col. Liam Collins wrote in the August issue of Army Magazine.

    “In one tactic, soldiers receive texts telling them they are ‘surrounded and abandoned.’ Minutes later, their families receive a text stating, ‘Your son is killed in action,’ which often prompts a call or text to the soldiers. Minutes later, soldiers receive another message telling them to ‘retreat and live,’ followed by an artillery strike to the location where a large group of cellphones was detected.”

    https://taskandpurpose.com/russia-information-war/
    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba