5.6.08 10:22the thing about adiction is. it never ends well.because eventually, whatever it is, that was getting us high. stops feeling good. then sturts to hurt. sometimes letting go, hurts even more. |
bez attaisnojumiem
ikdienas emocijas on | off
5.6.08 08:08šorīt man neko vairāk nevajag kā iziet tepat blakus parciņā, dzert karrrrstu kafiju, sauli, kas apspīd snīpi un dzestru vējiņu, kas uzmundrina.ir grūti pamosties, kad darbā jābūt pēc sešiem, bet tādos brīžos es to dievinu, jo viena no pirmajām redzu kā pār Valmieru mostas rīts. darba diena rit pilnā sparā. |
4.6.08 20:33kopmītnes duša uzsprāga.nē, nu labi labi. caurules laikam par vecu un karstais ūdens izplūda pa visu vannasistabu. tas bija vakar agri no rīta, kad tupus rāpus slaucīju ūdeni, lai neiet koridorī / istabās. ūdeni nogrieza vispār un teica, ka nu kādu laiku karstais ūdens nebūs. nē nu var jau mazgāties dušā (tādā kā kabīnē) un ūdeni nest no virtuves, bet ja dušas vietni pat noņem un redzamas tikai trubas.. tad es labāk dodos mazgāties pie kolēģa nekā stāvu vannasistabā un mazgājos ar aukstu ūdeni pie izlietnes. karuselis. kā jau pirmīt teicu, karuselis. |
4.6.08 17:19noņemiet mani no karuseļa.es nevaru vairs noturēties. kā būtu, ja es vnk iekristu zālē, zaļā zālē. un man būtu ļauts domāt pēc kā kurš mākonis izskatītos. es nebūtu nogurusi, man nebūtu pie kājas piesieta smaguma bumba. es būtu es pati un mani liktu mierā. esmu šonedēļ pastrādājusi. jā esmu. un vēl strādāšu. jo es pie.rādīšu šā vai tā. topašuja. |
2.6.08 22:45man spēks ir tikai tik vien, lai iekristu gultā, noskaņotos rītdienai un varbūt lai izdomātu - ko rīt vilkt mugurā. |
1.6.08 11:00kā būtu ar lielisku svētdienu par spīti draņķīgai 5dienai un 6dienai? |
31.5.08 17:24esmu grēkojusi visu dienu. kā trijos naktī iemigu tā pamodos tikai divos. uzēdu cepumiņus un iemigu atkal.tagad esmu pamodusies (pat ne žirgta), bet domāju, ka vajadzētu iziet ārā, kaut līdz veikalam un nopirkt ko ēdamu. (un alu sagribējās) nav mazākās vēlēšanās ģērbtiies, kaut kur iet, un sastapt cilvēkus. šodien negribu neko. mazliet ag naraizējos, jo šī jau ir otrā nedēļas nogale, kad nav spēka neko darīt. tīri fiziski nav. nu morāli esmu jau no vakardienas, kā tvaikojošs katliņš. nerimstos. gribu aizmirsties un nedomāt, vispaaaar. gribu aiztaisīt durvis uz to istabu, kurā iekšā viss, par ko .. par ko man sāpīgi domāt. ja vien varētu apēst 20 dzērvenes un sākt smaidīt. un man neko citu nevajadzētu. |
30.5.08 15:35runājot par apraudāšanos.nepalīdz. |
29.5.08 22:30ja kojās es būtu pilnīgi viena, ātri vien varētu teikt attā savam prātiņam.man nebūtu neviena, kas taisītu troksni apkārt. ja nebūtu trokšņa, es paģībtu. uz vietas. |
29.5.08 19:55palasījos ziņu portālus un esmu gudrāka rīt rītam.joprojām iekšā kaut kas laužas uz āru un meklē kur likties. savāciet taču kāds mani un saliekiet visu pa plauktiņiem!!!!!! |
29.5.08 17:35paēdu psudienas un uznāca kaut kāds dullais neprāts. ņu tas darba pars, ja? un es kā dulla zvannījos, runājos, klātīju, stāstīju visu ko par mūsu iestādi.un tagad man besis. un tagad es saku, ka esmu krietni pastrādājusi. tagad tik ļipa dreb, vai positivus piekritīs. gāš, kā vajadzētu ! |
28.5.08 22:19un šodien bij uber-super-forša diena. vakars. ar smaidu dodos migā un zem spilvena lieku vēl vienu kolosāli padarītu darba dienu. |
28.5.08 18:57Falling slowly, eyes that know meAnd I can't go back Moods that take me and erase me And I'm painted black .. |
25.5.08 13:32slima.kojās. vakardienas mazās darba vietas svinības izvērtās kā slimības izlaušanās. vienā brīdī likās, ka galva pārsprāgs un man bij` vienalga. aizmigu andra gultā un pamodos ap pusdiveim ar sajūtu, ka viss, es miršu. laigan galvassāpju padarīšanas man nav svešas, man bij` bail. citreiz domāju, no kā tās galvassāpes ir. no tā, ka manī ir sajūtas, ka laužas uz āru vai kas nopietnāks. citreiz tiešām bail. bet līdzko sāpes pāriet (vienmēr gan no tabletēm un miega), es par to aizmirstu līdz nākamajai reizei. norakstu to kā migrēnu. pārsvarā 3 dienas pēc kārtas mēnesī, tāpēc zāles vienmēr līdz, tās izdzerot pāriet un var dzīvot tālāk. vēl interesantāk, kāpēc zāles palīdz tikai pret fiziskām kaitēm. un es nezinu, vai man par sevi jāuztraucas, ja neviens cits to nedara. bet vispār līdz vakardienas vakaram bij` vien` tikai iesnas un klepus. nu jau liekas, ka ir vēl kaut kas ar vēderu. iekšā nekas neturas. jēziņ, skaista 7diena, saule apspīd visu, bet es pat nevaru iziet ārā un to apskatīt. redzu tik pa logu, kā ēnas kustas. arī kā vējš kutina koku lapas un tās sparīgi pretojas grozoties šurpu - turpu. |
24.5.08 01:27nevaru iemigt.smoku nost. telpas apkārt par daudz. arī gaismas. sakārtoju istabu un liekas, ka tā simtreiz tukšāka kā pirmstam. man nekas nekait. man nekas nesāp. jo dienas, jo vairāk esmu gaisā. smaidu, smejos, jokojos. esmu es. jo neprotu mānīties, esmu tieša. varbūt pārak. ei! ja kādam esmu ko pa tiešu pateikusi, neklusējiet. parunājamies. ņu. jā un ir tās reizes, kad nesaku neko. kad klusēdama pagriežos un aizeju. nasta par smagu. tā nasta, kas uz maniem pleciem paliks, kad pateikšu. es runāju daudz. nē, tiešām. bet tiem cilvēkiem, kuriem man vajadzētu ko pateikt, es nevaru. jā, un tāpēc es to rakstu te. ar domu, ka pāries un man vairs par to nebūs jādomā. paskatoties no malas uz sevi, esmu izlutināts skuķis, kurš nezina, ko grib, kurš ierāvies sevī, saspaidots un sarkanie mati visu to noslēpj. nu jā, tie ir mana oga. mana vislielākā oga. un iespējams, ka slēpjos, ne tikai aiz tiem. nu un, ka slēpjos? nu un? uztraukties vajadzētu, ja pārāk ilgi slēpjos, bet neviens nemeklē.. lai vai kā, es atkal atrodu savus cilvēkus, kas mani bagātina un dod man to īpašo sajūtu. un ar to es tagad dzīvoju. tā mana rezerve. runājot par rezervēm, baterijas ir puspilnas. uzpildu. palādējas ... uzpildu. pagaidām viss nostrādā. visātrāk tās uzlādē gaisā būšana. tas, man domāt, ka uzlādē ne tikai mani,. arī tos, kas blakus. jo tas līp. un vispār man neguļas, jo man iesnas, nevis tāpēc, ka baigās domas pa galvu šaustās. ja. |
24.5.08 00:24uzzinot, ka varēšu studēt, man tikai jānodod gp, - es jau jūtu to smakšanu, kas allaž piemetas, kad runa ir par kursadarbu. fizisku smakšanu. |
Powered by Sviesta Ciba