|
Feb. 27th, 2012|04:34 pm |
Tomātu mēģināju, sākumā patika, bet rezultātā galīgi neaizgāja. Galv.k. man 25 minūtes darbam ir par maz, un nepieciešamība breikot — un tik īsiem fragmentiem, ka pārtraukumā neko jēdzīgu nepadarīsi — briesmīgi sita ārā no sliedēm.
Toties, pēc Janas Frankas grāmatiņām (milzumrecommended), atvērās acis uz acīmredzamu sadalījumu 45+15, turklāt tās 15 var uzreiz lietderīgi izmantot — vienalga, kafijai vai trauku nomazgāšanai.
Taimeri gan vajag riktīgi, vismaz man — kad darbs ir sācies, es viegli aizeju ar galvu iekšā, un pārtraukumi ļoti ļauj aiz kokiem mežu nepazaudēt. Protams, kā jau visus labus padomus, šo bieži pats mēdzu ignorēt.
Anyway, the galvenais ir kaut kā iemānīt smadzenes iesākt darbu, pēc desmit minūtēm viss jau notiek pats.
|
|