|
|
|
August 27th, 2018
09:44 am - Vakar noskatījos
Dotais lielums: mana māte (Te vēl dažas dienas var noskatīties.)
Neko daudz par filmu un autores nolūkiem nezināju, (vien biju redzējusi Ozoliņas "Mans tēvs bandī... baņķieris"), izrādās, "Dotais lielums" pat saņēmis kādu nozīmīgu balvu Amsterdamā.
Ieva Ozoliņa: Mēs esam vainas paaudze, savu mammu kalpi
...īpaši Raitis, bijuši tādi skolas dīvaiņi, mazliet klasesbiedru neizpratnes un pat apsmiekla objekts. Vēlāk, kad es pietuvojos mammai Silvijai, sapratu visu ainu. Viņa ir bijusi jauna, smuka, gribējusi studēt arhitektūru, bet otrajā kursā satika “princi” no “fizmatiem”. Kad piedzima viens un pēc tam otrs puika, fizmatam tas šķita par grūtu. (Epizode ar princi no fizmatiem šaušalīga.)
Kāpēc viņi visi piekrita filmēties? Naivums, slavas kāre? Kādā epizodē, neveiklu dabiskumu imitējot, ar Silviju tērzē cienījamais Ilmārs Dirveiks. Kam viņam tas?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |