|
|
|
January 25th, 2015
12:02 pm - Vakarvakarā
Twiteri saviļņojis saprge@saprge ieraksts: Dzemdes pieder valstij Daudz sajūsmināto, daudz diskusiju, daudz retwītu.
Par būtisko nav ko piebilst (iedomājoties pamuļķā Parādnieka seju, uzbudināti svarīgā tonī izsakot vārdu "bērniņš" vai "māmiņa", jāvemj uz līdzenas vietas), cita lieta aizķēra: neviena pakaļa nepaceļas no krēsla, autobusā iekāpjot grūtniecei pēdējā mēnesī. Mazliet tālāk: Grūtniecības laikā mani palaida apsēsties tieši 3 reizes. Trīs. Atkārtoju vārdiem, tas nav pārpratums.
Un tad nobeigumā boldā naidpilni izkliegts: Bērnus ir jāgrib, jāmīl un jāsagaida – ne tikai ģimenei, bet sabiedrībai kopā. Arī tam vecim ar kārpu un zoda, stilīgajam džekam stabulīšbiksēs, beibei ar liekajiem nagiem un mudīgai vecenei ar tirgus somu uz riteņiem un liekajiem zobiem.
Visu saprotu, pati esmu bijusi līdzīgās situācijās, bet nevienu brīdi nav šķitis, ka kādam svešam pilsonim būtu jājūtas man parādā tikai tāpēc, ka esmu maza bērna māte. Jā, neesam tā draudzīgākā sabiedrība, pieklājība nav nācijas labāko īpašību desmitniekā, bet aicinājumā uz sapratni un sadarbošanos iegāzt spaini žults... Vienmēr tie sīkumi, tās detaļas: kārpa, stabulīšbikses, liekie nagi un zobi. Gribētos to meiteni paņemt aiz rokas un pievest pie spoguļa.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |