benita darbā tik ļoti sanervozējās par mirstošiem cilvēkiem, ka atnāca pie sarmītes un piedzērās no simts gramiem vīna. tad viņa izgāja no mājas naktī, nokrita rudens dubļos rāpus un raidīja tumsā kentaurisku kliedzienu - es mīžu! viņas gaišbrūnā kombinezona dibengalā uz visām pusēm lēni izplauka liela tumšbrūna neļķe. sarmīte pieskrēja viņai klāt un raustot aiz pleca mēģināja viņu piecelt kājās, bet benita bija ielipusi ar plaukstām un ceļiem dubļos un nemaz necentās no tiem izrauties. viņa tikai ik pa brīdim pacēla galvu un laida no sevis ārā šaušalīgas juceklīgas smieklu šaltis, kas atgādināja sviedros salipušas matu cirtas uz dziedātājas madonnas pieres nesen pa televizoru redzētajā koncertā.