Atnāca ciemā vienreiz mūžā kaut kur klubā redzēts džeks, uzaicināja uz cigareti un uzdāvināja aizgājušajā vd pudeli kalvadosa. Džeks kā džeks, tāds nekāds - mētelītī līdz celim, rociņas ādas cimdos, bet seja.. par pimpi katrā ziņā aizdomāties nelika. Kaut ko nenozīmīgu pamuldējāmies, un es nācu atpakaļ augšā. Labi reizēm būt publiskam un slavenam, he. Un galvenais - izdevīgi. Vai man par šādām dāvanām būtu jājūt sirdsapziņas pārmetumi??? Iepazīties taču puisis grib un kazi arī nodrāzties, bet es, ak, vecā zālesgalva, negrasos ar viņu pisties ne šajā saulē, ne nākamajā. Nekas, - vakarā abi ar Vitarmīnu iedzersim. Tāds kalvadoss nekad nav provēts. Coini.

Ai, ko tur daudz ar mani iepazīties. Tukšs šāviens. Man jau Jēzu vajag. Vismaz.