No otras puses, ko tad es īsti gribu un kur man acis un galva. Neko TĀDU jau nemaz nevajag. Pietiek ar perfektu ainavu. Urbānai, sabrukušai pasaulei uzbrūk pussapuvuši miroņu bari, ēd dzīvos, digitālas sekretārīšu asinis šķīst uz visām pusēm, bet ļaunais, zolīdais pilsētas galva neliekas ne zinis un tik kravā koferos dolāru kaudzītes. Deg debesskrāpji, gāžas drāšu žogi, zombiji nāk lēni un masveidā, pūlis bailēs trako, bēg ko kājas nes, bet neaizbēg. Un kur tad vēl uzpumpētie varoņi ar saviem šmeiseriem, kuri ņemas tā, ka glavas lido pa labi pa kreisi! Baigā apokalipse. Pareizajam dzīves foniņam. Lai izolētajam, pelēkajam latvietim nebūtu tik bēdīgi iepirkties kādā no daudzajiem Rīgas veikaliem Drogas. Vēl viena apdrāzta ideja - Land of Death forši likt kaut kur klubā uz monitoriem bez skaņas. Lai cilvēki tusē, mūzika grand, alkohols lejas, bet kaut kur virs galvas milzīgā ekrānā - krāšņa augšāmcēlušos kanibālu invāzija.

Nafig es to filmu izdzēsu. Tagad žēl. Tā iet, kad dziļās pohās neapdomīgi spiež taustiņu Delete.