biju izgājis pļavā palasīt dieva dāvanas. ērti to darīt ar mazajām šķērītēm un bļodu. ar šķērītēm paņem dieva dāvanu aiz kāta, tuvu ziediņam, pārliec pār bļodas malu un griež. dieva dāvana iekrīt bļodā. šodien paspēju salasīt balto āboliņu (sāk jau ziedēt nost, tikai ēniņā ņemami ziediņi) un pļavas pīpenes, tas ir margrietiņas. tagad tas liekas tā normāli, ka puķes pļavā, brien tik garām un priecājies, bet, kad pienāks ziema, un, kad tajā briesmīgajā ziemā beigsies kafija un melnā tēja, un nebūs vairs nekā, tad tās puķītes iegūs ne tikai estētisko vērtību. tā ka marš, ūsainais puisīt, uz pļavu.