tā eirovīzija.
serbs stankovičs izskattījās pēc balinātas liānas langas, armēnietes dziesma par aprikožu kauliņu bija vecās dziesmas par lemonkoku plaģiāts, gruziete mētāja vietējo keitu bušu ar devilu detaļās, apburbuļojošā islandiete kā obligātā resnule bija obligāta, azerbaidžānietei bija rupjais stojaka žests, anglis garlaicīgs, īriete pa taisno no atkāzām, matuis pie virtuves spoguļa saķemmējusi, krūteža sudraba bļoskos, kipras velsietis līdzīgs rufusam vainraitam, bet balss kā no sevidžgārden, beļģis deivida greja desmitais uzlējums bet ar smuku masīvu dibenu, kurš pārmaiņas pēc netika tirināts, šausmīgs kvantums dzirdētu motīvu un harniju, nekā oriģināla, pat vāciete kā lilī allena, labi, ka puhuiste par ko balva, tā, ka vienīgais oriģinālais un indvidāli favorītais palika krievs naličs, kas reāli aizgrāba, bet kas izraisīja spārnu izšaušanos baltkrieviem, pašu roku kustības vai kāds ar pulti no malas, tā arī neizdevās nofiksēt un palika noslēpums. palieku pie sava, ka latvijai vajadzēja sūtīt lauri reiniku - lielie spārni bija šiģada aktualitāte.