vika vakariņ gandrīz no krēsla nožāvās, šo lasīdama. rēkdama un divreiz.
tagad es tur arī biju, medalu dzēŗu un pie reizes atminējos, kā draugi tālajā 92-ajā ar kaut kādu, tikko no Indijas atvestu pigmentu, manu matu ērkuli karminēja. kādu brītiņu izturēju, bet tad viennakt pa pālim nogriezu nafig, lai nekretinē. galu galā, es toreiz par pastnieku strādāju.
paldies! labais ;)