nopirku origo narvesenā hotdogu un piesēdu stacijas laukumā uz soliņa to apēst. nekāda baudpilnā ēšana nesanāca, jo man apkārt momentā saradās putni no visas centrālstacijas apkaimes - dažādu krāsu un resnuma baloži un zvirbuļi. viņi neizskatījās miermīlīgi, badaini skatieni, bezbailīga uzvedība, turklāt viņu skaits nemitīgi pieauga. bija skaidrs, ka visi kā viens pretendē uz manu hotdogu. sāku ēst ātrāk, un, jo ātrāk ēdu, jo aktīvāki kļuva putni. baloži dūkdami sēdās blakus uz soliņa un atzveltnes, dīdījās lejā pie kājām un riņķoja ap galvu, sizdami ar spārniem man pa pleciem, bet viens zvirbulēns nenocieties metās hotdogam pa taisno virsū un nekaunīgi centās no tā kaut ko izknābt. it kā es neglābjami ēstu nost kaut ko tikai viņam piederošu un tas prasītu nekavējošu iejaukšanos. vissīkākais un vispretīgākais, timurietis hrenovs! ar to man pietika, - pielēcu kājās, nostašķīdams gan degunu, gan jakas piedurkni ar gaišbrūnajiem salātiem, steigā sabakāju visu atlikušu hotdoga ceturtdaļu mutē un metos bēgt. tikai tad ieraudzīju, ka visi kociņa zari man virs galvas pilni ar zvirbuļiem, kā nosēts. putni no visām pusēm, visreālākā putnu agresija. trauksme! laukumā parādījies hotdogs! labi vēl, ka neapdirsa.