seminārā mums mācīja pirms laika nenodarboties ar garīgiem varoņdarbiem, nepraktizēt atsevišķu lūgšanu veidus un stingru mūku askēzi, tādējādi izaicinot sātanu un meklējot dievišķo TO, jo TAS neesot iesācēju knariņu kompetencē un varot beigties bēdīgi, pat svētie esot šādās cīņās zaudējuši, kur nu vēl ideālistiski, garīgos meklējumos aizklīduši jaunieši. sātans neesot nekāds mazais bērns, varot nospiest kā uti, ja par daudz leksies un rakāsies kur nevajag. katram esot jāapzinās sava vieta un spēki, un labāk palikt pie noliktā rīta un vakara lūgšanu kodeksa, ar ko pasaulē dzīvojošam neofītam pilnīgi pietiek.

bet grāmatiņas par tiem varoņdarbiem un praksēm gan varot palasīt - tas nevienam neesot aizliegts.