man patīk parunāties. bet man jau nav dubultā grāmatvedība - ko teikt, ko neteikt. kas uz sirds, tas uz mēles. un kas klausās, tam saku. esmu atradusi dažus klausītājus un runāju pa logu laukā. protams viss vēl var mainīties. man jau patīk, kad nomainās. nu, es pagaidām mazliet vēl ieraduma pēc padrukāšu citā jūzerī - nevar jau kā ar nazi nogriezt (bet virginia_rabbit no toch ir pabeigts darbs).
es jau nekad arī neesmu bijusi baigā rakstītāja :) jūs jau tie literatori :) ***

man vienkārši nepatīk nevienam neko paskaidrot. ja es jūtu, ka kādam kaut kas jāpaskaidro, tad labāk zūdu miglā.

p.s. mani, lūdzu, literatoriem nepieskaiti. jebkuru no šeit rakstošajiem vari pieslaitīt, bet mani šajā sakarā liec mierā, citādi vēl padomāšu par tevi nez ko.

oho. izklausījās dusmīgi.. labi jau labi. es nevienam ne ko. ne pušplēsta vārdiņa!
par to miglu. es tagad redzēšu, kā man ies. bet nu pašlaik eju pa ielu kā jūzeris. tas gan :)

tu esi rīgā?

jā, bet tikai tā uz kartes. izgāju laukā dažas reizes. sajūta, ka neiet man ar to iešanu laukā. bet pamazām palielinu devu.

man gan ar rīgu problēmas. katrs apmeklējums kā eksekūcija. ha. ha.

nē, nu es jau par to pašu. Tu mani tikko nmierināji.. man likās, ka varbūt man tas tikai tāds čikāgas piecīša sindroms..
nu jā. es sēžu dārzā kā internetā. tūlīt iešu meklēt wirelessu. mož būs 2 vienā.

a es sēžu lauku otrajā stāvā timberleika remiksos! :D

un melnajā balzāmā

kruta. es pašlaik vēl arī otrajā, jo man pagalmā ir kaukādi rokmūziķi. un es negribu viņiem rādīties apenēs. nejau tā, ka man būtu kauns, bet tā, lai vini nepadomātu, ka viss krīt no debesīm tieši rokās. gigigi!

var jau parādīties un pazust. un pēc tam atkal parādīties. ja ir vēlēšanās. ja viņi ievēro to. katru izdevību jāizmanto. savās interesēs! :)

nu labi, ne katru. sākumā varbūt katru, bet, kad apnīk pats izrādīšanās fakts, var sākt izvērtēt kurš lūriķis inportant, kurš nē :DDD

marabou šitas varētu nepatikt.

bi boy be my baby

ok. ieshu paraadiities. iedomājies, man Rīgā negribēja pārdot cigaretes. man bija jāpierāda savi 18. bet man bija tikai japāņu dokumenti. un tante ne pa kam negribēja ticēt.

ar tādām nekas cits neatliek, kā sākt ļoooti familiāru sarunu!