...uz pasauli es lūkojos caur sirdi, un caur šo sirdi ar zvaigznes var labi redzēt (tik bišku galva jāpaceļ uz augšu).Un viss būtu absolūti brīnišķīgi, ja vien kāds neraustītu durvis:"bļe, kad beigsi dirst?!"
Neticu, ka man kaut kur būs labi.Tik ārti viss piegriežās un zaudē savu sākotnējo jēgu.Pilnīgs uzmanības deficīts.Brīnos, kā man ejot pa ielu vēl putniņš nav mutē iekakājis.
/šito es gribētu uz sava kapakmeņa/
:))
Buc, Rič!