kad es biju siikaaka un dauziijos ar ielas beerniem - nu taada pavisam siika, kaadi 4 - 6 gadi - mees gaajaam pie maizes onkulja diedeleet svaigu baltmaizi. taa kaa es biju siikaakaa, man parasti bija jaaiet pie vina un jaashlupst "djadja, konin! bulku dash?" (prieki protams izbeidzaas, kad vecaaki shito uzzinaaja), bet bija viens starpgadiijums, kad mees atradaam vina tiesiibas un es ierosinaaju uzziimeet ragus fotograafijaa, bet kaiminja vecaamaate piekeera un lika aiznest atpakal. un mums bija loti kauns. un tad Djadja Konins arii uztaisiija taadu seju - ar to apvainojushos luupu. un tad es shausmiigi ilgi raudaaju, jo loti nozheeloju, bet tas iisteniibaa ieziimeeja manu toposho raksturu - arii peectam ir taa gadiijies, ka izdara riebiigi kaadam, kursh ir loti labs.