vecrīgā netālu no airišpaba divas aptuveni astoņus gadus vecas krievu meitenītes centās no manis izubagot piecus satīmus. kad atsakot bēbiski uzmetu lūpu un noplātīju rokas, pirmā, drosmīgākā man līdzi skriedama pārjautāja: a počemu? kad vēreiz identiski noplātījos un pagāju garām, man aiz muguras atskanēja kliedziens - a u vas džinsi po zaģi mjatije! ņekrasivo vigļadit! - da! - drosmīgajai spiedzīgi tālumā piebalsoja otra, kautrīgākā.