man vienu brīdi patika laikam tieši tā dziesma, ray (vai rays?) of light, un tas bija tādā dzīves periodā, ka pēc tam man ta vairs nekad nav patikusi. Kautkādā brīdī vairums mākslinieku (da i nemākslinieku) vienkārši citē un atgremo, un nav pat īsti skaidrs, kas nejēdzīgak ir atgremot kādu citu vai sevi.
Šķiet 80jos bija brīdis, kad meitenes valkāja tādas baltas diegu zeķītes un balināja matus, dabiskās protams, bija lielākā pačotā.