stulbeņi jūs visi esat. tāpēc, ka ir mammas un vecmāmiņas, kam ir neviltots prieks par to, ka kāds par viņām šai dienā īpaši parūpējas. mana vecāmāte (kas ir 90 gadīga dāma, kurai ģimene vispār vienmēr bijusi aiz literatūras, savieīgiem pasākumiem un mīļākajiem)teiksim sāka raudāt un kādas 30 reizes ķērās apkārt pateicībā par atnesto meloni, izcepto rabarbermaizi un doronikām no lauku dobes. un mamma arī bija priecīga, ka par godu viņai uz glada stāv šampis, zemenes un puķītes.

varus derēt, ka šite visi, kas tagad gudri dirš par to, ka vajag rūpēties par saviem tuvākajiem visu laiku, nahuj tās svētku dienas, arī ikdienā diezko nesveic savu mammu.

pie tam - kā var izvēlēties nesveikt, ja skaidrs, ka mammai no tā būs tikai prieks