jā, jā, es pilnīgi piekrītu, es vienkārši sen jau par to nedomāju, esmu pieņēmusi, ka tā tas notiek, iezīmējusi kaut kādas robežas, cik lielā mērā mani tas skar, un cik lielā neskar, un domāju vairāk nevis par to, kā vai kas ierobežo, bet ko un kā mēs varam atļauties darīt savādāk. nevis vienkārši pretojoties, bet... radikāli mainot perspektīvu.