aizvakar solarisā iepirktās r. litvinovas noveles ierullēja līdz pat trijiem naktī, gan vizuāli, gan audiāli, gan individuāli, super, beidzot man kaut kas no jaunākā rakstītā vārda patiešām sagādāja reālu kaifu. pēdējā novele, kuru izlasīju, bija divas kādam vajadzīgās, kurā darbojas divas draudzenes, no kurām vecākā - piecdesmitgadīga aktrise re - apmāca jaunāko - iesācēju dziedātāju - kā dzīvot īstu zvaigznes dzīvesveidu. paralēli absolūti ģeniālajiem dialogiem, apdzērusies re arī paspēj nodzēst cigareti dziedātājas plaukstā, ietriekt virtuves nazi sev rokā un beigās vēl noņemt no skapjaugšas ieroci un hruščovkas dzīvokļa ietvaros kārtīgi izšaudīties tā, ka lodes vairākkārtīgi atlec no sienām un abas draudzenes šajās krustugunīs paliek dzīvas tikai pateicoties tam, ka dievs ir izredzējis gan viņas, gan viņu neatkārtojamo, pagaidām neviena neatklāto (tas gan vairāk dziedātājas gadījumā, jo aktrise, cik var saprast, jau ir ar slavas pieredzi) talantu.