kad man bija kādi 4 vai 5 gadi, es iespundēju šķūnītī kaimiņu meiteni. viņu sauca māra. šķūnīša redeļainās dēļu durvis īsti ciet neturējās, tāpēc es aizvēlu (!) priekšā ķieģeli. mārīte tur stāvēja un bimbāja, kamēr gāja garām kaimiņu tante un izlaida viņu laukā. vot, kāda es ļauna biju.