katrs mans solis ārpasaulē tagad ir kā mešanās baltā izplatījumā bez augšas, apakšas un sāniem, taču reizēm šajā izplatījumā mēdz pagadīties arī pa kādam melnam punktam, un tieši tāds man šodien, kad devos uz divus kilometrus attālo veikalu pēc šmigas un cigām, atpakaļceļā arī gadījās, - tas bija metru četrdesmit pieci reiz metru četrdesmitpieci liels tantuks, kas metrus simts no manis tālāk skaistajā dabā, paslīdēja, nožāvās uz mutes pašā vientulīgā, piesnigušā meža ceļa vidū, gulēja tur uz vēdera kā plekste, kā melna ērce bezpalīdzīgi tirinot visas savas četras ekstremitātes, bet es tikai ar aizvien lielākiem un lielākiem soļiem gurkšķināju viņai aizvien tuvāk un tuvāk un klusībā pie sevis domāju par to, kā satuntuļotajai vecenei zem biezajiem mēteļiem pret zemi saspiežas ļenganie, līdz jostasvietai nokārušies pupi.