man gribas kopā ar draugu, kas mani slikti ietekmē, kaut kur pilsētā uz kādas sienas ar melnu biezo flomāsteru parakstīties, par atmiņu. es augšā, viņš apakšā. tad mēs varētu tur pēc tam regulāri iet, atgriezties nozieguma vietā, un nostaļģiski tos parakstus aplūkot, un kopīgie paziņas arī, kad tos redzētu, vienmēr padomātu: redz, kur šie, draudziņi, parakstījušies, sienu apķēpājuši.