jā, un mazi zēni man tiešām patīk, jā, jā, jā, un jo nemākulīgāki, jo labāk, tādi nedaudz aptukuši, ar roķelēm kā pīlēnu spārniņiem un maziem solīšiem, čik čik čik, ar uzmestām apakšlūpiņām, ņerr, ņerr, ņerr, jā, es viņus mīlu un līdz ar to piedāvājot čupačupu ievilinu dažādos tumšos, nomaļos šķūnīšos, tur apdullinu viņus ar grābekli un pēc tam izēdu viņiem iekšas, visiem kā vienam, iekožos nabiņā, ieņerckājos vēderā, ar asinīm notašķījies uzēdos līdz galvai, izēdu kaklu, ņam, ņam, ņam, un beigās vēl izbāžu viņiem pa muti savu taukaino mēli, mēē.