tā nu mēs tur guļam kā divi čabulīši, mans lācis, aizmidzis, pagriezies pret mani, elpo man virsū daudzsološu veču elpu, viegli smaržojošu pēc žāvētas gaļas un šnabja, bet normas robežās, un es, apgūlies uz muguras, kājas sakrustojis, vienu roku uz kules, otru uz sirds, ar acīm vaļā skatoties tumsā, kamēr uz riņķi pa istabu gar sienām taustās kaut kāda nepazīstama sieviete izplestiem pirkstiem, un es jau nu neteiktu, ka viņa man sevišķi traucētu, vienkārši taustās un viss.

tad es pieceļos, uzvelku brūno džemperi un pīpēju pie atvērta loga, skatos tumšajā pagalmā, bet tur nekā nav, es ielaižu roku biksēs un glaudu savu apaļo dibenu, labi, patīkama sajūta tāda, mana mīļā āda un spalviņas, manas mājas un prieks, es nodzēšu cigareti, aizveru logu, novelku brūno džemperi un dodos atkal uz čuču, čau.