visa pagājušo nedēļas nogale pagāja vienā lielā lidojumā - sākumā ar kristu un annušku bijām dubultu mazo ģēniju skolā lasīt dzejoļus, ko saplusoju ar melno balzāmu, tad atgriezies rīgā tai pašā vakarā satusoju ar bušu un abi aizklīdām pa naksnīgiem dzīvokļiem, kur bija daudz apreibinājušos jauniešu, ēdām speiskeikus un pīpējām zaļumus līdz stāvoklim, kad margarita vilcāne jau sāk skanēt kā ārpuscivilizācijas vēstījums, nākamajā dienā ar lāci un dīķu ielas zēniem aizbraucām uz rundāli, kur dzerdami klīdām pa piesnigušajiem parka labirintiem, žonglējām ar sniega pikām un stājāmies tantriskā seksa attiecībās ar dabu, bet mājupceļā vēl iesprūdu pie ērikas, kur atkal priekšā gaidīja vesels maiss ar zaļo - rezultātā vakar gāju gulēt kā uzvilkta stīga un tad notikās tas TRIECIENS - it kā kāds neredzams iemauktu man ar kāju pa ribām, kā ar elektrisko strāvu, noraustījos, no šī trieciena burtiski palecos pusmetru virs gultas un tad iestājās miers, sasprindzinājums gan galvā, gan ķermenī norima un atslābinājies aizmigu, bet sapnī redzēju ļoti dīvainu būtni, nesapratu vai tas dievs vai sātans, radījumu, kurš satinies austrumnieku lupatos līdz acīm, pēc sejas kā hasīdiete pašnāvniece, pēc dzimuma vīrietis, no lielajām melnajām acīm nāca nevainība, trausla bērnišķība un vienlaikus samaitātība un seksuāla divdomība, kopumā eņģelisks spēks.