Kad pēdojoreiz uzkāpu uz svariem, bultiņa aizskrēja až līdz 150 kilogramu atzīmei. Tas vēl būtu mazākais, nav jau pirmo reizi. Toties, kad nesen nosvempos līdz solārijam, grūti bija tajā ielīst iekšā. Kad tas beidzot izdevās, caurspīdīgā plastmasa zem manis sāka aizdomīgi krakšķēt, bet vāku, pateicoties puncim, izdevās aizvērt tikai līdz pusei. Rezultātā nosvilināju muguru, bet viens sāns tā arī palika balts. Pēkšņi sajutos tik morāli pazemots, ka aizgāju mājās un ilgi raudāju. Dzīvoju kā murgā, nezinu ko darīt. Pēdējā laikā esmu pasācis ēst griķus. Taču šorīt notika brīnums. Ieslēdzu televizoru, bet tur - Madonnas jaunais klips. Un kas pats labākais - klipā resns onkulis refrižeratorā dejo, kamēr smukas beibes ar gariem lakotiem nagiem rubina viņam nabu. Skatījos, skatījos, saņēmu neredzamu mierinājumu un norimu. Tātad mums - apaļīgajiem - arī ir sava vieta šajā pasaulē. Vismaz Madonnas pasaulē noteikti. Bet no liekā svara tomēr vajadzētu tikt vaļā. Oriģinālā es taču esmu tik tieviņš.