mēs arī reiz dziļā jaunībā saucām garus, neatceros tikai kurus. pirmais teksts bija: es fiksēju jūs nāvei, otrais - nemeklējiet jaunus līķus. togad tajā mājā dažādās nāvēs savas dzīves beidza 5 cilvēki. visādi citādi ok.

ā, vēl tonakt bezdievīgi gaudoja suns un viena meiča piečurāja tējkannu, jo bija bail iet ārā.

Es nekad to neesmu darījis un gribējis. Man vienkārši ir bail

tad jau fredijs krīgers nav tālu! :)

No viņa man bija baigi bail. Pēc tam, kad pirmoreiz redzēju Frediju un tad vēl kaut kādas daļas no Džeisona piedzīvojumiem, ilgi biju visai tramīgs

a man bija bail no beigtajiem akvalangistiem vienā zentas ērgles grāmatā :) ā, un no apex twin vienreiz