pie ērikas palasīju ratinīkas dzejoļu krājumu un nesaprotu, kāpēc ir jāsaraksta tik daudz citu vārdu, ja kāds jau vienreiz ir pateicis - pēc kaut kā cēla nezināma sirds ilgojās, sirds ilgojās. kārtējoreiz kaut kas konkrēts, piemēram asfalts vai tramvajs, ir samočīts kopā ar kaut ko formālu un nekonkrētu, kādu kārtējo mūžību vai tālumu, pa vidu ielikts mazais pretīgais vārdiņš "kā", un kārtējoreiz lasot jābļauj - wtf te ir rakstīts, wtf tas vispār nozīmē? tas ir - kārtējoreiz vārdi nenozīmē paši sevi, bet tikai nosauc, turklāt vieni nosauc fizisku objektu, otri abstraktu, un tad tie vieni nosaukumi cenšas ar salīdzinājuma palīdzību paskaidrot tos otrus nosaukumus, it kā nepietiktu ar jau vienu nosaukšanu un tā vēl būtu jāpaskaidro ar citu nosaukšanu, un tāda dubultnosaukšana rada šaubas vai šajā neapdzīvoto apzīmētāju zupā jebkas atbilst pat savam nosaukumam. kaut kāds skanošs varš un šķindošs zvārgulis. es tā rakstīju vidusskolā, kad man vēl nebija seksa pieredzes, aiz loga bija tumšs, radio sentimentāla dziesma, bet sirds tik pilna, ka gribas milzu milzumu smelt.

morrissey-solo.com izvērsusies domu apmaiņa par moriseja saslavēto ansambli young the giant, kura albūms pitchforkā piemēram novērtēts ar 2.7 un it kā nav nekas īpašs, salīdzina ar coldplay. minot iemeslus vieni saka, ka - morrissey has a crush on the singer - citi saka - they are probably okay live - bet viens saka - he certainly didn't lose the gift of hyperbole. daudzi, protams, pieņem, ka ansamblis tiešām ir gadsimta atklājums. es arī dabūju un klausos un ir tā, ka nedaudz atgādina, varbūt, coldplay. vai kaut ko vēl citu. pat lilly allen brīžiem, frāžu beigās. tagad nezinu, kam ticēt. vismaz nekādu ekstravagantu izgājienu viņiem nav, nu tur oriģinalitāte baigā, jo tas tiešām būtu bezgaumīgi. un melodijas ir. zinot, kāds solists persietis, arī nāk klāt sava sajūta. un tas, ka morisejs to saslavējis arī iespaido. varbūt viņš tā joko - paņēma, saslavēja kaut kādu ansamblīti un tagad smejas, kā izmainījis visu viņu likteni ar vienu teikumu un kā visi noticēja.

arctic monkeys jaunais albūms saucas suck it and see. superīgs nosaukums. es jau kādu laiku atpakaļ teicu, ka sūkājot vajag ik pa brīdim pārtraukt un paskatīties uz to ko sūkā. tas saucas paņemt skatienā. paņemt mutē un paņemt skatienā. un tad atkal mutē. ik pa brīdim mainīt abas ņemšanas ir pareizais komplekts. paņemt skatienā pat ir krutāk.

arī vāciņš labs, bez kādiem liekiem murgiem virsū. tikai vārdi. vakar biju pie santas un ingmāra un ingmārs rādīja baigi labu video, kur amerikā kādi ateisti uzrakstījuši uz furgona DIEVA NAV un palaiduši pa pilsētu, bet kristieši to uzzinājuši un uzrakstījuši uz cita furgona DIEVS IR un palaiduši to lai braukā tam ateistu furgonam no muguras. un tad nu sanāca tā, ka vārdi DIEVS IR dzinās pakaļ vārdiem DIEVA NAV, bet cilvēki tur tikai tā - izmantoti kā darbaspēks vārdu savstarpējās cīņās.