Usually I like riding on trains, especially at night, with the lights on and the windows so black, and one of those guys coming up the aisle selling coffee and sandwiches and magazines. I usually buy a ham sandwich and about four magazines. If I'm on a train at night, I can usually even read one of those dumb stories in a magazine without puking. You know. One of those stories with a lot of phony, lean-jawed guys named David in it, and a lot of phony girls named Linda or Marcia that are always lighting all the goddam Davids' pipes for them. I can even read one of those lousy stories on a train at night, usually. But this time, it was different. I just didn't feel like it. I just sort of sat and not did anything. All I did was take off my hunting hat and put it in my pocket.
(J.D.Salinger, Catcher in the Rye)

neatceros neko rakstījis par silent night bloody night - theodore gershuny 1974 uzņemto mazbudžeta šausmeni, kuru ilgi ilgi vilku no publiskā domaina, tad novilku, ilgi neskatījos, tad noskatījos un tā arī neko par to neuzrakstīju. lai gan galvā joprojām diapozitīvi. tāds, lūk, tas paradokss, ka filma, kurai pat neviens nav pieteicies uz autortiesību saņemšanu, kaut kāds pilnīgs trešs, kas mētājas tīklā katram brīvi paņemams, bet tajā pašā laikā perfekta stila filma, kurā katru kadru var apturēt un skatīties kā gleznu. šausmu tajā no šodienas viedokļa maz, bet tas, KĀ mary woronov visā savā antilopiskajā konstrukcijā pieskrien pie durvīm, atrauj tās vaļā, atkāpjas un tad stāv istabas vidū turot tievajās, viegli ieliektajās rokās revolveri, tas ir pizdec cik skaisti viņa to tur un pret to vairs nav argumentu. no tās pašas sērijas kā ļitvinova iet vai jackie curtis ēd.

filmā ir arī vorholstāri ondine un candy darling, kura īsi pirms savas nāves safilmējusies sadomazohiskās sēpijās atmiņu ainās.

filma pārdzīta no slikti saglabājušās kopijas, tāpēc attēls brīžiem švīkains, brīžiem punktains un krāsas savecējušas, bet šis ir tas gadījums.

no rīta izlasīju pie virdžīnijas par cini mini un tikai tagad pēcpusdienā atcerējos, ka pirmajā klasē man patika meitene cine ina, un iedomājos, kā ina cine ēd cini mini, ja tas vispār ir kaut kas ēdams.

izrādās pagājšgad berlīnes kinofestivālā ir rādīta doķene - beautiful darling: the life and times of candy darling - un lūk par to man tiešām žēl, ka esmu nokļuvis īstajā vietā un laikā, tikai ar novirzi viens gads.

get real by being fake. fake is the new real. create a warholian portrait. create a message for your own tombstone. play with plastic. change your name. confess your sins and admit how fake you are. now that you’ve confessed, go to mass.