pirmā klausīšanās kā vienmēr ir jānolaiž podā (jau 7 sekundē izklausās, it kā kāds ar tējkarotīti sistu pa poda malu cenšoties no tās kaut ko izkratīt), bet ar otro riņķi sākas īstā jautrība, jo viss ir tieši tikpat analogi, minimāli un tīri kā parasti ar human league, un es nezinu, kur slēpjas džokondas noslēpums, bet oukija un abu dāmu taisnās āmurgalvu balsis savienojumā stampājošajiem ritmiem rada kaut kādu pilnīgi abnornormālu prieka sajūtu. kaut kāds pilnīgi eksplozīvs tembru savienojums. mākslinieki, ko tu gribi.
visi, kas pie šīs mūzikas dejos, simt punkti izskatīsies pēc stulbeņiem, un tā šajā mūzikā arī ir viena no jautrākajām (un jaukākajām) kvalitātēm, un tas jau bez jokiem. šis albūms ir tik neizsakāmi primitīvs, ka citādi nav iespējams.
pagaidām favorītais treks ir sky. esmu absolūti fascinēts no tā, kā oukijs 33 sekundē izdzied vārdu SUCH. man šis sač ar cieto Č vienmēr ir izklausījies pēc vārda, kas attiecas uz poļu erotiku. bet, kas attiecas uz dāmu piebildēm frāžu beigās, tad svešo soliste saņčo tos gadus iepriekš būs jau avansā no tām ietekmējusies, ik pa brīdim iegaudojoties dziesmā zvaigžņu lietus, tikai atšķirība tāda, ka saņčo piegaudoja tikai paulim, bet šīs dāmas piegaudo ne tikai oukijam, bet arī pašas sev, un tas atkal ir jautri.
izskatās, ka mēneša albūms.