silikona sončiki pončiki zālē, iešņauc tik balto un fano par denj pobedi, bet tos no skatuves laikam nonesīs tikai aukstus, tās pašas vecās faņeras pavadībā. saspiedušies tur kā kuņas uz plosta. ja viņu nebūs tur, tad viņu nebūs vispār, vienīgais dzīvības pierādījums, pēdējais patvērums. kaut ko tur smaida, bet ļeontjevs jau knapi dveš un acīs zem citām izteiksmēm tās maskētās nemaskētās bailes, ka tik kaut kur neatlīmējas apmetums vai nenolūst kāja kā tām divām no filmas nāve viņai piestāv.

benita darbā tik ļoti sanervozējās par mirstošiem cilvēkiem, ka atnāca pie sarmītes un piedzērās no simts gramiem vīna. tad viņa izgāja no mājas naktī, nokrita rudens dubļos rāpus un raidīja tumsā kentaurisku kliedzienu - es mīžu! viņas gaišbrūnā kombinezona dibengalā uz visām pusēm lēni izplauka liela tumšbrūna neļķe. sarmīte pieskrēja viņai klāt un raustot aiz pleca mēģināja viņu piecelt kājās, bet benita bija ielipusi ar plaukstām un ceļiem dubļos un nemaz necentās no tiem izrauties. viņa tikai ik pa brīdim pacēla galvu un laida no sevis ārā šaušalīgas juceklīgas smieklu šaltis, kas atgādināja sviedros salipušas matu cirtas uz dziedātājas madonnas pieres nesen pa televizoru redzētajā koncertā.

Светильник для тела есть око. Итак, если око твое будет чисто, то всё тело твое будет светло; если же око твое будет худо, то всё тело твое будет темно. Итак, если свет, который в тебе, тьма, то какова же тьма?