kristmas pistmas. šodien jāmet ubagiem. stacijas laukumā vien trīs gabali uz ceļiem šļurā stāvēja. galvas kā tukšas melnas mucas noliekuši, tikai izdzīvošanas instinkts palicis, ko no tādiem paprasīsi. pasteidzieties, kamēr viņi vēl tur ir.

šis ir mans vienīgais ziemsvētku stāstiņš. diezgan pavecs un šeit jau bijis, bet nu mazums. ja kādam ir pacietība tik gari un bez ridkopām lasīt. mans pienesums.

( par marģeri martinsonu un ritu lasmani )

vitarmīns aizgāja uz veikalu pēc alko un atnesa pa ceļam atrastu pusaugu kaķīti. sēdējis ceļa līkumā pie sildukuriem un žēli brēcis. vitarmīns paņēmis un nesis līdz uz veikalu, bet šis mežiņā tomēr izlēcis no rokām. nu tad ej uz mājām, teicis vitarmīns un gājis tālāk. pēc veikala mājupceļā tomēr atradis kaķīti turpat mežā, atkal žēli ņaudot. tad gan paņēmis un tad jau līdz mums. nezinam vēl vai puika vai meitene. nezinam kā sauksim. šodien vārda diena ir viktorijai un balvai. varētu arī par viktoru, ja džeks. varbūt par elvīru, tumsas karalieni? bet vispār mani pēdējie divi kaķi bija nosaukti revolucionāru vārdos - marats un zoja. šim arī varētu kaut ko tādu. par čegevaru gluži nē, kaut ko ne tik kliedzošu. kādi ir bijuši tādi krutākie revolucionāri? imants?

sēž revolucionārs pagaidām paslēpies vistumšākajā kaktiņā zem izlietnes skapīša un aklimatizējas.

palikām pie faņas. paldies par uzvedināšanu. varētu arī par emmu, bet vitarmīnam nepatīk, kā skan. izskatās pēc meitenes, sejas vaibsti tādi. vitarmīns arī saka, ka tikai meitenēm esot trīs krāsas. nu, ja gadījumā tomēr runcītis, tad būs imants. negribas vēl tās kājas plātīt, lai pierod no sākuma. gulēja jau man klēpī un murrājot mazgāja ķepiņas. būs labi. es savā mūžā esmu vienu kaķeni izlicis uz ielas. liepājā, jaunības neprātā. visu dzīvi to atceros un sev pārmetu. tagad varēšu revanšēties.