seminārā mums mācīja pirms laika nenodarboties ar garīgiem varoņdarbiem, nepraktizēt atsevišķu lūgšanu veidus un stingru mūku askēzi, tādējādi izaicinot sātanu un meklējot dievišķo TO, jo TAS neesot iesācēju knariņu kompetencē un varot beigties bēdīgi, pat svētie esot šādās cīņās zaudējuši, kur nu vēl ideālistiski, garīgos meklējumos aizklīduši jaunieši. sātans neesot nekāds mazais bērns, varot nospiest kā uti, ja par daudz leksies un rakāsies kur nevajag. katram esot jāapzinās sava vieta un spēki, un labāk palikt pie noliktā rīta un vakara lūgšanu kodeksa, ar ko pasaulē dzīvojošam neofītam pilnīgi pietiek.

bet grāmatiņas par tiem varoņdarbiem un praksēm gan varot palasīt - tas nevienam neesot aizliegts.

savārīja sūdus mājās, savārīs sūdus arī ārpus mājas, un būs pizģec mašiņe bojevoj. ja jau netika galā ar iekšējo diplomātiju, ar ārējo vēl ne tik netiks, tā taču smalka lieta. pareizi sakss pieminēja - veterinārs par aizsardzības ministru, ko no tāda sagaidīt. un tas ir pavisam nopietni. tās vairs nav ugunīgas delfu diskusijas vai bērnības svētki ar zārku. es jau savējam šodien apjautājos, vai lidosta no mūsu mājeles ir pietiekoši tālu.

būtu vismaz pagaidījuši, kamēr lielie noskaidro, kas īsti par lietu, ja jau tik ļoti cer uz to lielo atbalstu.