kad sabiedriskajā transportā ierāpjas divi krievi un viens no viņiem stiepj konduktoram latu un saka DVA, katrs normāls latvietis, to dzirdot, pie sevis nodomā KVA.

kad bijām iebraukuši rīgā un atradāmies pie tirgus, kāda sirmgalve pēkšņi nobrēcās pa visu mikroautobusa salonu: PIETURIET, LŪDZU, PIETURĀ PIE OREONA, JA? kad pēc brīža bijām izdarījuši pagriezienu un tālumā jau parādījās lielveikals ORIGO, tā pati sirmgalve nobrēcās vēlreiz: ŠOFER, PIE OREONA, JA!?

kā iveta pazariņa, meitene kā māja, pupi kā balkoni, reizē gribēja un negribēja, visu nakti nogrozījās blakus tikko no cietuma izlaistam milzīgam labsirdim uz šaura piepūšamā gumijas matracīša zem kādas slampes ābeles kuplajiem zariem - kā šis viņu iesāka spaidīt un aiztikt, tā šī viņam nē un nē, bet tikko šis apvainots pagrieza muguru, iveta tomēr kili kili un nabaga sašam atkal viss gaisā, un šis atkal uzbrukumā, bet kā šis uzbrukumā, tā šī atkal nē un nē, un tā uz riņķi līdz pašam rītam pilnīgā bezmiega virzulī - tāda man bija visa šī diena, kas sākās ar to, ka mūsu cāļu pagasta armīnos līdz pulksten sešiem vakarā pazuda elektrība, turpinājās ar pretīgām paģirām šalcošā klusumā, kurā pat grāmatu lasīt negribējās, tāpēc sēdēju tāds viens pereviens un hipnotizēju zemesriekstu sviesta burciņu, gaidot, kad tajā iedegsies gaisma, bet, kad apnika, tā ap pusdiviem, neizturēju, paņēmu zilo pildspalvu, uz savas spalvainās ciskas uzrakstīju MAZA ZAĻA VARDĪTE un aizgāju uz mežu sēnēs, salasīju tur pusbļodiņu ar gailenēm, divus ērčukus (iemetu podā, uzkakāju virsū un nolaidu trubās) un vienu mazu, zaļu zirneklīti, kuru, domādams par ivetu pazariņu, fui, ratinīku, un čukstēdams TU ESI PĀRĀK LĪDZĪGS ĒRCEI, nospiedu, izsmērēju ar nagu pa galdu.

vakardien palīdzēju vitarmīnam un tasmānijas brigitai ar spoguli aizlīmēt tos nacbibliotēkas lielos logus, skrāpēju no spīdīgo burtiņu sāniem nost netīrumus. how beautiful - ik pa brīdim dziedošā izkāpinājumā, atkāpusies nostāk, vīteroja brigita un tas izklausījās tik forši, ka pat vitarmīns sāka smaidīt un pēc tam man uz ausi teica, cik skaisti, ka cilvēks tā sajūsminās par savu darbu, galvenais atrast pareizo intonāciju.

pēc darba aizgājām abi uz kino, vēlreiz uz darvina balvu (vitarmīns skatījās pirmo reizi). grozījos (sāpēja mugura), tumsiņā sūcu bonapartu un skatījos, tāpat kā nedēļu atpakaļ, ar aizrautīgu interesi (pat lielāku), vinonas raideres klātbūtne radīja drošības sajūtu, bet filma ar visiem tiem negadījumiem likās tik ļoti par mani, ka domās ierakstīju to savā favorītfilmu listē. kad beidzās, cēlos no krēsla, piedzēries un iespaidots, kad izgājām uz ielas, gribējās runāt tikai par to. vēlreiz atgriežoties pie ditas rietumas vārdiem par neesošo ķīmiju, varu piebilst, ka šis viņas teksts ir pilnīgi garām, jo darvina balva vispār nav par attiecību ķīmiju, bet par kaut ko pavisam citu. kas tas ditai par muļķīgu klikšķi visur meklēt šo ķīmiju?

mājāsbraucot mikriņš atkal bija piebāzts. aizmugures sēdvietas bija okupējuši jaunieši, zem kuriem pa grīdu sāka ripot tukša pudele, un šoferis nokomandēja, ka tālāk nebrauks, kamēr tā netiks izmesta ārā. viens no vainīgajiem puišiem arī nestrīdoties izkāpa un izmeta to nolāpīto pudeli. tad mikriņā ierausās kāda diezgan kupla dāma ar divām milzonīgām somām, stumdījās ar tām pa šauro eju un divas no jau sēdošām sievietēm piedāvājās šos smagumus paturēt klēpī, bet nepaguva to izdarīt, jo pēkšņi tas piedzēries puisis no aizmugures, kas izmeta tukšo pudeli, piecēlās un laipni piedāvāja kuplkrūtei savu vietu. viņa iespriedās starp jauniešiem ar visām savām nešļavām tik laimīga un tas izskatījās tik sirsnīgi, ka visu ceļu, kamēr braucām un altruistiskais džeks grīļojās ejā man tieši blakus, knapi varēju novaldīties - tā gribējās palaist viņu apsēsties manā vietā, taču to neizdarīju, jo kā gan tas izskatītos. kaut kā gejiski, muļķīgi. izskatītos, ta izskatītos, bet ne jau tāpēc. man vienkārši ļoti patika tas, ka viņš izrādīja cieņu tai dāmai, izdarīja kaut ko tādu, uz ko es nebiju spējīgs, un tāpēc man, savukārt, gribējās izrādīt cieņu šim čalim, kurš vecuma ziņā vispār varētu būt mans dēls.