vakar kopā ar rimi uz tērbatas ielas pie zaras pirmoreiz mūžā ubagojām, gulējām uz ietves basām kājām, kurpes, somas un smēķus paslēpām aiz muguras, nolikām priekšā sarkano kepku, daži cilvēki smējās un teica, ka hohma, vēl citi grieza prom galvas, lohi, kāds krievs lielījās, ka esot zaglis un piedāvājās nopirkt manas brilles, pārsvarā neviens negribēja mest, tomēr sameta mums pāri par 7 laši, zandere nāca garām un iemeta divus un viens džeks skrējienā iebrauca ar roku ķešā un iebēra pāri par divi lati. god bless you teica rimis. no apakšas viss izskatās savādāk, mēs iesim ubagot vēl, tikai saģērbsimies kā pieklājas. vakar ar tiem septiņiem pietika, šmigai sanāca, sametāmies tepiķī un es aizbāzu rimim aiz krekla saktas tirdziņa puķuzirni.

uzliku uz repeat madonnas holiday, uzgriezu uz visskaļāko un pametu mājas

sūdi vagā, pīzda logā, bet pa radio sentiments.

tagad es esmu nedēļu nodzēries, tagad man atkal gribas kurīt. un cilāt svarus kaut kādā mistiskā veidā atkal un paralēli.

dzīves svinēšana lietas kursā

regina spektor - apres moi. viņa tur dzied krieviski, tik krieviski ka bail, ui ui ui, uzreiz kļūst skaidrs kas ir kas. mazais snusmumriks aizbrauca mājās pie sava pūpēža vēderiņa, atstāja mani staigāt pa virvi, bet bija jau arī laiks. vislabāk jau ir tad, kad nav skaidrs kas un kā. kad beigsies pēdējais uzrāviens, es ceru atnāks sadists ar lielo dunci un aizsūtīs mani uz turieni, no kurienes esmu nācis.

pizdec, otrdiena, otrdieniņa.

esmu sapinies starp skaidrību un neskaidrību, tā jau var jebkādu cieņu pazaudēt.

pilns muzikas folderis ar pitchforkmedia māksliniekiem, puse neklausīti, un tad nejauši uzliekas kaut kas labs, varbūt tikai šmigā tā liekas, šovakar, piemēram, jens lekman. uzreiz iedomājos par dēliņu goran gora, manu silto, trauslo puiku. eh, sīkais.