Paklau (šitas nav par prikoliem, bet pa nopietnam), lasu te vienu tādu labi zināmu grāmatu, ārprātīgi bieza un neizturami garlaicīga šķiet. Par gejiem. Nez, gejiem liekas nenormāli aizraujoša?

es tak tādas nelasu, pat to apdziedāto skrējēju neesmu lasījis. pamaketēju, skrienot pa diagonāli, atrodu vārdu pimpis un skrienu tālāk. tu domā miesu un asinis vai holingherstu vai kādu angliski? esot tāds simpsons dikti labs, bet man tur āķis.

man jau pietika ar mājām pasaules malā, kad viņi to mirušā tēva urnu nezināja kur grūst. vsjo, ņinado.

Māja pm man patika, pat ļoti. Tas Kaningema pirmais romāns ne tik ļoti - jo tracināja, ka uz beigām visi sasirgst ar AIDS. Bet runa ir par Lain of bjūtī, Holinghērstu

a vot, kad biju pusaudzis, lasīju tādu friču grāmatu 30gadu miers, tad gan mans dīvāns, tāpat kā galvenajam varonim, bija vienos pleķos. sekss ir sekss, ko nu tur.

Un lai gan nekad man tas nav licis vērā ņemams arguments, šo lasot, ienāca prātā, ja kaut ko tādu sarakstītu par heteroseksuāla jaunekļa/jaunietes dzīvi Tečeres laika Anglijā... utt. Patiesībā man šķiet, ka vislabāk ir tad, ja autora seksualitāte un pat dzimums lasīšanas gaitā kļūst nesvarīgs

spekulē maitas :) varbūt. figviņzin, noslēpums.

galvenais, ka nekas nav skaidrs finālā. kruta! :)

Nē, nē, runa nav par seksu, bet par autora... politiku, ja tā var teikt

nu re, atkal uz pusēm un nekad viens vesels, bēdīgi kaut kā.