letiņus labi raksturot caur emigrantu stāstiem. nu kā, - kad šeit padomju laikos labākas dzīves meklējumos bija sabraukuši krievu tūkstoši, viņus sāka saukt par okupantiem un attieksme bija što nada, bet tagad, kad robežas vaļā, puse latvijas, tās pašas labās dzīves tīkojumos, bez sirdspziņas pārmrtumiem ir pārcēlušies uz īriju un vēl nezin kāpēc brīnās, ka vietējie viņus tur klapē un uzskata par tumsoņām. konsekvences nekādas. nu labi labi, pārkrievošana bija padomju valsts politika, to es visu saprotu, bet ja paskatās no cilvēciskās puses, kaut kādas paralēles savilkt var. tas pats tagad ar praidu - lai paši ņemtos uz nebēdu un nacionālajā spēkā vienoti štancētu bērnus un vairotos latvijai, tie idiņi taisa teijāteri. dimitera sieva pat gribēja gulties zem tanka, tā viņai sāp mana dzīve. vēl ilgi mašīnai ar svētā ūdens pudeli skrēja pakaļ mati pa gaisu.