sēžu, un skatos uz fotogrāfijām un video ar moriseju roskildes festivālā - izskats viņam tur tāds, ka krievi teiktu - otpad! kājās kaut kas līdzīgs okera krāsas trenūzenēm ar zemu priekšu, tā, ka tās sniedzas tikai līdz apaļajam vēdergalam un noslēdzas ar raibu adītu jostiņu, tālāk seko puspliks spalvains vēders, kuram kā čigānietei uz nabas mezglā sasiets tumši brūns krekls ar garām, aizpogātām piedurknēm, augšējās četras pogas vaļā. pilnīgs sviests. izskatās pēc jokaina kaimiņonkuļa, kurš iegriezies ciemos pa ceļam no siena pļaujas un nolēmis mazlietiņ padziedāt par apokalipsi, pie tam skatītāju uzvedība to klausoties arī pilnīgi neadekvāta, pārsvarā bezpersoniskas blondīnes tukšām, neko nebietējošām acīm viltotā aizrautībā plivina rokas mūzikas ritmā, tā, ka izskatās, viņš savas labākās dziesmas iemoka tukšumā, ar seju, kas pilna sarūgtinājuma, un tādā balsī, kas var piederēt tikai ļoti izmisušam un pilnīgi vientuļam cilvēkam.