redzēju sapnī, kā mani apēd, iebāž mutē kā zāģi, kāds latvijā ļoti populārs dzejnieks, tikai nedrīkstu teikt viņa vārdu, citādi atkal būs skandāls un tracis uz līdzenas vietas. vārdsakot, viņš mani apēd visu, bet galvu nez kāpēc izspļauj ārā. tad nu galva kā tāds rausītis sāk ripot apkārt pa pasauli, no visiem izvairīties un visiem pamatīgi krist uz nerviem. piemēram pieripo viņš pie pamesta lauku kultūras nama, skatās tur cilvēki stāv un balli gaida, bet balles kā nav tā nav, rausītis (mana galva) atšķir burvju grāmatai 2 lappusi, izlasa klusi pie sevis vārdu balle un visā pasaulē pēkšņi iestājas balle. tas nu tā, izņēmumam, beigās mazliet par labajiem darbiem.